Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības ierosinājums.

Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības (LNSS) priekšsēdētājam, Dr. paed. Edgaram Kramiņam ir raksturīga valstiska domāšana. Viņš veic nozīmīgu darbu pedagoģiskās domas veidošanai izglītības politikā, īpašu uzmanību pievēršot tautas garīgajai dimensijai, kas būtiska līdzšinējo vērtību pārvērtēšanā un jaunu valstisku mērķu izvirzīšanā. Latvijas valsts politikā šodien ir jāvirzās tālāk pa nacionālās atmodas izcīnīto vērtību saglabāšanas ceļu, mudinot kalpot kultūrai un valstij, vienlaikus modinot pilsoņos cieņu, mīlestību un gribu darboties savas valsts labā.

Edgaram Kramiņam piemīt spēja intuitīvi sajust politiskās rīcības kontekstu un attīstības virzienu. Tā 2009. gadā viņš uzņēmās Latvijas 14. Skolotāju kongresa organizatorisko smagumu un nu jau desmit gadus pašaizliedzīgi vada kongresā atjaunotās LNSS darbību. Ne vien par iniciatīvu un entuziasmu, bet arī par vīrišķību runā fakts, ka ar E. Kramiņa personīgo finansiālo atbalstu tika atjaunota Pedagoģiski sabiedriskā mēnešraksta „Audzinātājs” izdošana.

Edgaram Kramiņam ir neapšaubāmi nopelni mūsu tautas kultūras dzīvē. Tā kā valoda ir tautas kultūras pamatvērtība, viņš iestājas arī par to, lai Latvijas valsts garantē latviešu kultūras un valodas aizsardzību un tās prioritārās tiesības Latvijas teritorijā, īpaši tālab, ka iespējas baudīt savu kultūru un valodu ir apzīmētas kā kolektīvās cilvēktiesības gan Apvienotajās Nācijās, gan Eiropas Savienībā.

Edgaram Kramiņam piemīt neizsīkstoša enerģija, milzīgas darba spējas, mērķtiecība, neatlaidība, augsts pienākuma un personiskās atbildības līmenis, drosme un radošums. Viņš savā darbībā ir ātrs, precīzs, konkrēts un nebaidās teikt patiesību acīs, atzīmējot tieši tās kļūdas, kuras ir būtiskākās un svarīgākās, lai atsevišķi jautājumi „izkustētos no vietas”. Viņš ir daudzpusīgs cilvēks gan mākslā, pedagoģijā, zinātnē, gan ļoti aktīvajā sabiedriskajā darbībā, kas arī apliecina viņa personības lielumu. Ar savu personisko paraugu E. Kramiņš allaž ir mudinājis darbam un izaugsmei arī savus līdzcilvēkus (kolēģus, doktorantus, studentus un audzēkņus), iedrošinot viņus un vienlaikus raisot viņos arī paļāvības izjūtu.

Laikā, kad pastāv milzīga plaisa starp politiskajām partijām un tautu, uzskatām, ka prezidenta amata kandidāts nedrīkst būt nevienas politiskās partijas biedrs, kā arī cilvēks, kurš audzis un ilgstoši dzīvojis ārpus Latvijas. Tā skatam, pie pašreizējā pilnvarojuma, galvenokārt ir jābūt vērstam uz Latvijas tautas problēmloku un iekšpolitiku. Ir būtiski, lai nākošais Latvijas prezidents pārstāvētu humanitāro jomu un valsts priekšgalā būtu Skolotājs – pedagogs un kultūras cilvēks.

Tāpēc, novērtējot Edgara Kramiņa personības briedumu, viņa devumu Latvijas sabiedrības izglītošanā,

rosinām

LR Saeimas deputātus virzīt viņa kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam.

 

 

„Pašvērtības apziņa ir pārliecība, ka mums ir sava vieta un nozīme pasaulē.

un ka mūsos guļ iespējamība savu nākšanu un dzīvi attaisnot.”

/Jūlijs Aleksandrs Students/

2009. g. 29. aprīlī pēc 15 gadu pārtraukuma Latvijas pedagogi pulcējās savā 14. kongresā. Tas notiek laikā, kad cilvēki vīlušies sabiedrības procesos, meklē šīs vilšanās cēloņus aktīvāk kā jebkad. Bet vai viņi saņem atbildes? Vai viņi saņem tās no sava Skolotāja? Vai skolās vēl ir atrodamas personības, kuras domā par izglītības attīstību kopumā? Noteikti ir, tikai izglītības sistēma, kā atzīmēja kongresa referente Vita Matīss, diemžēl ierobežo šo personību izpausmes iespējas.

Kongresā pulcējās kā pedagogi, kuriem skolotāja profesija ir aicinājums, bet kuri jau ilgstoši nostādīti vientiesīšu lomā, tā arī bijušie komunistiskās partijas un komjaunatnes ideoloģiskie darbinieki, kas, starp citu, bija klajākie kongresa pretinieki. Tāpēc patiess prieks, ka, neskatoties uz viņu izteiktajiem pārmetumiem, kongresam gan saistībā ar pievēršanos audzināšanas, latviskuma un tradicionālās kultūras tematikai, gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kritikai, Latvijas 14. Skolotāju kongress „Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai” tomēr notika.

Kongress nolēma atjaunot 1939. gadā slēgto Latvijas Nacionālo Skolotāju savienību (LNSS). Līdz ar to skolotājiem ir iespēja kopīgi risināt profesijas aktuālākos jautājumus, veidojot valstī izglītības sistēmu, kurā viņi tiktu uzklausīti, respektēti un tādēļ būtu arī atbildīgi par sava darba rezultātiem.

Skolotāju kongress ir izskanējis un LNSS apzinās, ka Latvijas sabiedrība joprojām atrodas dziļā apziņas krīzē. No tās mūs var izvest vien attieksmes maiņa pret sevi un līdzcilvēkiem, t.sk. skolotājiem, nodrošinot to, lai Latvijas pilsoņu apziņa tiktu pakļauta profesionāļu stratēģiskam redzējumam.

Laiks ir sarežģītāks kā jebkad, taču, neskatoties uz to, LNSS aicina pedagogus nebūt vienaldzīgiem un skaidri apzināties savu misiju. Tad mūs neviens nevarēs novirzīt uz aplamu rīcību, kura iznīcina mūsu laiku, spēku un iespējas!

Latvijas 14. Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs

Dr. paed. Edgars Kramiņš